Viens ķīniešu "Azijas" veikals jau darbojas Jelgavā, bet šodien 1600 kvadrātmetru liels ķīniešu veikals vērsies vaļā Rīgā, Vienības gatvē.

Kā raksta "Diena", starp trim Baltijas valstīm ķīniešu bizness visstraujāk attīstījies Lietuvā - skatoties no Eiropas puses, Lietuva ģeogrāfiski ir pirmā valsts. Pastrādājot Lietuvā, nākamais solis ir Latvija un tad - Igaunija. Šim reģionam pievelkot mazāka konkurence. Piemēram, Ungārijā vai Čehijā jau ir pilns ar ķīniešu veikaliem un restorāniem.

Ķīniešu uzņēmēju priekšrocība esot tas, ka viņi tās pašas Ķīnā ražotās drēbes, ko tirgo lielveikalos un tirgos, ieved nevis no Polijas, Ungārijas vai Turcijas, bet gan tieši no Ķīnas, tā panākot zemāku cenu.

Līdzīgi kā viņa kolēģi Lietuvā, arī "China Town" īpašnieks Luo Jans nepārvalda nevienu valodu, izņemot ķīniešu, tādēļ ar tulkojumu laikrakstam piepalīdz viņa tautietis Čens Jaņs, kurš ir augstskolas "Turība" students.

Ar tulka palīdzību Luo Jans stāsta, ka līdzīgi veikali viņam jau ir Nīderlandē un Ungārijā, Latvijā tas būs pirmais šāds veikals. Lielākā daļa sortimentā esošo preču ir atvestas no Ķīnas, nedaudz ir arī no Itālijas.

Vaicāts par to, kā, spējot sarunāties tikai ķīniešu valodā, viņam izdevās Latvijā uzsākt biznesu, Luo Jans saka - palīdzējuši Latvijā dzīvojošie ķīnieši. "Mēs visi esam kā draugi, palīdzam cits citam. Dažreiz algojām arī tulku," stāsta uzņēmējs.

Viņš esot pamanījis, ka Latvijas iedzīvotājiem viņa aktivitāte netīk, jo viņi, domā Luo Jans, baidās no konkurences. "Bet mēs darām savu darbu, viņi dara savu. Mēs nevienam neko neatņemam, tieši otrādi - radām darbavietas vietējiem cilvēkiem," - tā uzņēmējs. Krīze viņu nebaida - pat ja tagad cilvēki tēriņos ir piesardzīgāki, nākotnē šis bizness nesīs peļņu, pārliecināts ir Luo Jans.

"Ķīniešu bizness ir spējīgs izdzīvot tur, kur nespēj izdzīvot citi," šīs valsts uzņēmējdarbības īpatnības raksturo Latvijas Universitātes profesors, Moderno valodu fakultātes Āzijas studiju nodaļas vadītājs Leons Taivāns.

Situācijā, kad krītas cilvēku pirktspēja un samazinās biznesa ieņēmumi, ķīnieši jūtas komfortabli, jo viņiem nav lielu ambīciju attiecībā uz peļņu, skaidro Taivāns.

"Viņi ir ļoti strādīgi, pacietīgi un ir spējīgi gaidīt ļoti ilgi. Tā ka viņi tagad te laidīs saknes, tas ir tikai sākums," uzsver zinātnieks. Kā svarīgu faktoru viņš min arī to, ka visās trijās Baltijas valstīs darbojas Ķīnas vēstniecības ar rezidējošiem vēstniekiem un ķīniešu biznesa attīstībai Baltijā ir stingrs politisks atbalsts.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis piekrīt, ka ķīniešu uzņēmēju ietekme Baltijā tuvākajos gados pieaugs. "Ķīnas ekonomika turpina izaugsmi, Ķīnas loma un ietekme pasaules ekonomikā kļūst arvien nozīmīgāka, turklāt Ķīnas valsts politika pašlaik ir vērsta uz uzņēmējdarbības izvēršanos pasaulē," uzsver eksperts.

Baltijā esošais cenu līmenis ir pietiekami augsts un pievilcīgs, lai šeit atvērtu veikalus, viņš uzskata. Baltijas valstis Ķīnas biznesa apmēriem ir niecīgas, tādēļ Ķīnas uzņēmējus Latvija un pārējās Baltijas valstis vairāk varētu interesēt ģeogrāfiskās atrašanās dēļ - gan kā vārti tālākai ekspansijai Eiropas tirgos, gan arī kā tilts starp Eiropas Savienību un Krieviju, prognozē Rudzītis.